Raksts pārpublicēts no www.db.lv

Politiķu gatavotā mikrouzņēmumu nodokļa 9% likmes saglabāšana ar nosacījumiem būs neizdevīgāka nekā iepriekš paredzētā šī nodokļa likmes paaugstināšana, būs vajadzīgs jauns likums Tādu ainu iezīmē Dienas Biznesa rīkotā apaļā galda diskusija par to, kas mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājus sagaida – pašreizējās 9% likmes saglabāšana ar papildu (pašlaik vēl nezināmo) sociālās apdrošināšanas maksājuma ieviešanu, kā arī liegto jomu sarakstu, kurās MUN nevarēs piemērot. Efektīvā (valstij maksājamās naudas apmērs pret apgrozījumu) šī nodokļa likme pēc grozījumiem būs 19 – 23%. Minētajiem riskiem vēl līdzās jānostāda tā dēvētā nodokļu pretizvairīšanās norma (iestrādāta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā), kas MUN maksātājam draud ar šī nodokļa maksātāja statusa atņemšanu un soda naudām gadījumā, ja darbinieks, kurš ticis pieņemts darbā, pēdējo 12 mēnešu laikā ir strādājis uzņēmumā, kuram pašlaik MUN maksātājs sniedz pakalpojumus. Savukārt MUN likumā ir paredzēta vēl viena norma, kas 9% likmi automātiski (bez trīs gadu termiņa) paaugstina līdz 12%, ja šī nodokļa maksātājs pieņem darbā darbinieku, kurš jau iepriekš strādājis pie cita MUN maksātāja. Paaugstinātā riska apstākļos tiek prognozēta masveida MUN maksātāju izmiršana, kurā izdzīvot varēšot retais. Uzņēmēji gaida Saeimas lēmumu. Drosmes deva «MUN ir svarīgs tieši iesācējiem biznesā un šo iespēju izmantojām, jo vienkārša reģistrācija un uzskaite, fiksēts nodoklis 9% apmērā no apgrozījuma,» skaidro iepriekš MUN maksātāja, šobrīd parastā nodokļu režīmā strādājošā SIA Latviešu lietas pārstāve Ieva Dāboliņa. Pašlaik šī iespēja daudziem cilvēkiem ir svarīga, lai saņemtos un būtu drosme pašam darīt, nevis tikai paļauties kā darbiniekam. «Es iesaku visiem, kuri mājās šuj, reģistrēties kā MUN maksātājam, jo tā ir legāla iespēja saņemt atalgojumu un maksāt nodokļus, kaut arī bieži vien cilvēks nobīstas, ka viņam iesaka reģistrēties kā individuālajam komersantam,» turpināja I. Dāboliņa. Šāda iespēja, viņaprāt, attur vai arī liek atgriezties Latvijā tiem, kuri devušies peļņā uz ārzemēm. Viņasprāt, nodokļa likmes būtu jādiferencē atkarībā no nozares. «Manā jomā arī pirmajā darbības gadā šī likme varētu būt 5%, jo ir lieli ieguldījumi un visai garš ieguldītā atpelnīšanās laiks. Lai iegūtu atpazīstamību, vajag aptuveni trīs gadus. Tāpēc arī par 720 eiro algu pašlaik varu tikai sapņot un reizēm pelnu tik, cik cits tērē vienām pusdienām kārtīgā restorānā,» leļļu ražošanas biznesa nianses skaidro I. Dāboliņa. Viņa uzskata, ka celt MUN likmi ir nepamatoti. «Skan skaļi teksti par ekonomikas atlabšanu, bet man tā nemaz nešķiet, turklāt cilvēki turpina braukt prom no Latvijas. Ir grūti atrast konkrētu detaļu ražotāju. Piemēram, koka virpotājs, ko uzrunāju Latgalē, pat nezina par MUN iespēju. MUN ir devis drosmi ne tikai man, bet arī citiem un to atņemt pašlaik ir pāragri,» norādīja I. Dāboliņa. Biedē neziņa «Tie, kas izvēlējušies MUN režīmu, jau bija samierinājušies ar augstāku šī nodokļa likmi, taču tagad politiķi «lec atpakaļ» un daudziem ir neizpratne par notiekošo un tā sekām,» stāsta SIA Mensarius valdes priekšsēdētāja Linda Miezīte. Viņa norāda, ka tādējādi pazūd tik ļoti nepieciešamā stabilitāte par to, kādas īsti būs šī nodokļa likmes. «Algas griesti tāpat paliek 720 eiro mēnesī, bet izmaksas un cenas aug,» brīdina L. Miezīte. Viņa atgādina, ka, balstoties uz kopējo tendenci, tirgū arī MUN maksātājiem mainās kalkulācija un cenas. «Tikai tāpēc, ka kāds kaut ko maina normatīvos, nevar paaugstināt cenu, tas aktuāli būs arī tajās jomās strādājošajiem MUN maksātājiem, kurās šajā režīmā vairs strādāt nevarēs,» skaidro L. Miezīte. Mikronodokļa maksātāja SIA Onni īpašniece Antra Kite piekrīt iepriekšminētajam. «Lielāks nodoklis, bet algas pacelt nevar, turklāt pieaug nepieciešamo materiālu izmaksas, bet pakalpojumu cenu paaugstināt īsti nevar,» atzīmēja A. Kite. Viņa baidās, ka cenu palielināšana varētu atbaidīt klientus, bet cenu iesaldēšana apdraud ekonomisko uzņēmumu jēgu – rentabilitāti. Slikti blakusefekti «Pašlaik ir radušās divas sliktas lietas. Viena ir daudz lielāka nenoteiktība – kaut kad augustā tiek solīts, ka būs zināmas tās nozares, kurās MUN režīms vairs nedarbosies, turklāt, lai arī tiek solīta 9% likmes saglabāšana, vai tā būs arī 2016. gada janvārī, nav zināms, jo tas būs atkarīgs no ierēdņu un politiķu darba jautājumā par sociālās apdrošināšanas iemaksu sliekšņa noteikšanu,» brīdina LTRK valdes priekšsēdētājs un mikronodokļa maksātājs Jānis Endziņš. Viņš atzīst, ka atsevišķi Finanšu ministrijas ierēdņi un Saeimas frakciju deputāti nesaprot kopsakarības. «Piemēram, skan pārmetums, ka katram privātsektorā strādājošajam jāuztur viens pensionārs, bet MUN maksātāji nesolidarizējas ar pārējiem un aizmirst to – lai varētu pabarot vienu pensionāru, vispirms ir jāiemācās pabarot pašam sevi,» atgādina J. Endziņš. Viņaprāt, nenoteiktība ir pieaugusi, kaut arī labi, ka 9% nodokļa likmes saglabāšana tiek solīta vēl līdz 2017. gada nogalei. Diferencēšanas lieta «Nesaprotu, kāpēc gribam «ieskaldīt» 9% vai 11% visiem, nevis konkrētam segmentam noteikt savu likmi, jo nozares būtiski atšķiras,» skaidro mikronodokļa maksātāja SIA Biznesa attīstības risinājumi īpašnieks Kaspars Kociņš. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pakalpojumu sektorā – konsultāciju un finanšu jomā – nav nepieciešamas lielas investīcijas, jo pārdod savas zināšanas un pieredzi un var maksāt arī augstāku (arī 15%) MUN likmi. Savukārt ražotājiem (piemēram, galdniecība) ir lielas ražošanai nepieciešamo materiālu izmaksas, tāpēc šī augstākā likme ir neadekvāta un pat 9% likme var būt par smagu. «Tas ir virziens, kurā nākotnē vajadzētu strādāt un ko LTRK jau idejiskā līmenī virzījuši. Ideālā situācijā vajadzētu būt dalījumam vismaz divās vai pat trijās sfērās ar atšķirīgu MUN likmi,» norādīja J. Endziņš. Viņaprāt, likmēm jābūt diferencētām ar tendenci – ražotājiem mazāka nekā pakalpojumu sniedzējiem. «Būtu labi, ja būtu iezīmēta dinamika. Piemēram, palielinot darbinieku skaitu, varētu maksāt arī lielāku nodokļa likmi. Tā būtu ideāla konstrukcija, jo MUN tomēr būtībā ir apgrozījuma nodoklis un, šādi raugoties, 9% ir augsta likme, parastā nodokļu režīmā strādājošie nodokļos no apgrozījuma samaksā tikai 6,7%,» atgādina J. Endziņš. «Kā pakalpojumu sniedzējs varu maksāt arī vairāk par 9% nodokļa likmi, tā uz jautājumu, vai spētu maksāt augstāku nodokļa likmi,» atbild K. Kociņš. Viņaprāt, tie, kuri sniedz konsultācijas un citu veidu pakalpojumus, būtībā ir zinoši cilvēki, kuri arī pie paaugstinātām MUN likmēm atradīs sev izdevīgu risinājumu, bet lielākie cietēji būs tieši tie uzņēmēji, kuri nav tik zinoši, taču vēlas nodarboties ar biznesu. Acu aizmālēšana «Visi runā par budžetu, par to, kā vieglāk iekasēt, bet neviens nedomā par to, kā radīt uzņēmējus, un vai tie, kuri sadūšojas par tādiem kļūt, var rēķināties ar likumdevēju lemto,» brīdina LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņa kā būtisku trūkumu min MUN izraušanu no kopējās nodokļu sistēmas. Tā vietā, lai, piemēram, taksometru vadītājiem ļautu maksāt galvasnaudu (licenci) un strādāt mierīgi, tiek radītas sarežģītas sistēmas. «Savulaik bija jautājums par to, kā atvieglot biznesa uzsākšanu, un MUN ir tieši tāds rīks,» atgādina L. Menģelsone. Viņa norāda, ka valsts funkcija ir sniegt tādus pakalpojumus kā drošība (iekšējā un ārējā), izglītība un medicīna, bet 457 000 privātsektorā strādājošo šo funkciju nodrošināšanu vairs nespēj apmaksāt. «Tieši tāpēc Finanšu ministrijas atbildes gājieni ir ar retrospekciju saglābt šo sistēmu, un nav brīnums, ka MUN ir samudžināts ar blaknēm,» saka L. Menģelsone. Turklāt vairākums uzmanību pievērš tikai likmes apmēram, bet visu pārējo neievēro. «Piedāvātie grozījumi būtībā ir lāča pakalpojums, lai arī paredz 9% likmes saglabāšanu. Gribējāt 9%, nevis pakāpeniski pieaugošu nodokļa likmi, tad saņemiet – mazā likme būs, bet to realitātē varēs izmantot tikai ļoti neliela daļiņa no pašreizējiem MUN maksātājiem un arī nākotnes topošajiem uzņēmējiem,» brīdina L. Menģelsone. Viņa norāda, ka tieši tāpēc arī LDDK iestājas par vienkāršu, visiem saprotamu, lai arī lielāku MUN likmi, taču bez nozarēm, kurās šo nodokli nevarēs izmantot, un vēl papildus būs jārēķinās ar minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu slieksni. «Kāpēc VID vajag tērēt savus resursus, dzenājot kādu MUN maksātāju, ja daudz lielāka jēga ir ķert PVN karuseļu shēmās iesaistītos, kur valstij garām iet miljoni? Šāda situācija kļūs par realitāti, kad valdība noteiks nozares, kurās nevarēs darboties MUN režīmā strādājošie. Tad tik būs skaidrošanās, cik daudz no konkrētā MUN maksātāja apgrozījuma ir liegtajā nozarē, cik pārējās – tas prasīs nervus un resursus gan uzņēmējam, gan nodokļu administrācijai. Cik šādu strīdu būs? Cik bieži VID pieņems lēmumu par šādu uzņēmumu sodīšanu? Un vai beigu beigās VID šīs sistēmas administrēšanā neiztērēs vairāk, nekā valsts būs iekasējusi no MUN maksātājiem?» iespējamo situāciju modelē L. Menģelsone. Viņasprāt, finālā līdzās nedrošībai vēl pievienojas bailes un neuzticība. «Kas no tā ir ieguvējs? Valsts? MUN maksātājs?» neizpratnē ir L. Menģelsone. Viņa pieļauj, ka šādā situācijā tie paši šādu kompāniju īpašnieki un darbinieki pirks biļetes vienā virzienā – prom no Latvijas. «2013. gadā bija normāli izdiskutēts lēmums, jo MUN likmes paaugstināšana bija prognozējama un bez jebkādiem zemūdens akmeņiem, kādi ir salikti pašlaik,» brīdina LDDK ģenerāldirektore. Viņa arī norāda uz vēl vienu risku, kāds iestrādāts grozījumos, proti, 9% likmi automātiski (bez trīs gadu termiņa) paaugstina uz 12%, ja šī nodokļa maksātājs pieņem darbā darbinieku, kurš jau iepriekš strādājis pie cita MUN maksātāja. Efektīvā likme – 23,3% Pēc LDDK aplēsēm, sagatavotās izmaiņas, MUN likumā saglabājot 9% nodokļa likmi, faktiski ir saistītas ar daudz lielākām izmaksām – efektīvā likme būs 2 līdz 2,5 reizes lielāka nekā līdz šim. «MUN maksātājs ar vienu darbinieku un apgrozījumu līdz 7000 eiro pašlaik maksā 630 eiro gadā, savukārt 2017. gadā pie tās pašas likmes būs spiests maksāt 1630 eiro, jo pēc provizoriskiem datiem par vienu darbinieku minimālais valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs (sagaidāms, ka tiks ieviests pakāpeniski) un 2016. gadā maksājums pieaugs par 50 eiro mēnesī uz vienu darbinieku), līdz ar to efektīvā nodokļu likme būs 23,3% attiecībā pret uzņēmuma apgrozījumu,» piemēru skaidro L. Menģelsone. Līdzīga aina paveras arī uzņēmumiem ar apgrozījumu 15 tūkst. eiro gadā un diviem nodarbinātajiem. Efektīvā nodokļu likme nedaudz mazāka par 20% būs tikai tiem, kuru neto apgrozījums gadā būs 30 tūkst. eiro un būs trīs darbinieki. Līdz ar to vislielākie zaudētāji no jaunajiem likuma grozījumiem būs vismazākie uzņēmumi, kas ir absolūtā pretrunā ar MUN būtību – veicināt biznesa uzsākšanu. «Galu galā ikviens lielais uzņēmums un lielais nodokļu maksātājs kādreiz ir bijis iesācējs. Jautājums – vai mēs Latvijā gribam, lai ar laiku taptu vairāk spējīgu, spēcīgu, jaudīgu uzņēmumu?» jautā L. Menģelsone. Turklāt, akcentējot sistēmas vienkāršību vai sarežģītību, MUN maksātājam pie papildu riskiem būs vajadzīgs grāmatvedis, kas jau nozīmē vienu no priekšrocību – vienkāršuma – zaudēšanu. L. Miezīte uzskata, ka šādā situācijā MUN maksātāji ne tikai atlaidīs darbiniekus, bet arī uzņēmumi tiks slēgti ciet un valsts neiegūs pat to minimumu, ko iegūst pašlaik. «Darbaspēka nodokļiem ir milzīga plaisa. Proti, lai samaksātu 500 eiro darbiniekam uz rokas MUN maksātājam vajag aptuveni 600 eiro, savukārt parastā nodokļu režīmā strādājošajam aptuveni 900 eiro. Tas ir milzīgs vilinājums no parastā nodokļu režīma «aizbēgt» uz MUN režīmu,» brīdina LDDK eksperts Pēteris Leiškalns. Zaudējumu lieta «Ir tikai viens segments – pakalpojumi –, kas var no pirmās darbības dienas būt ar peļņu, jebkurš cits segments sākotnēji būs ar zaudējumiem, un tas nozīmē, ka tie MUN režīmā tikai piemaksā valstij par zaudējumiem, jo peļņas un zaudējumu aprēķinam šī nodokļa kontekstā nav nekādas nozīmes,» atgādina K. Kociņš. Viņš atgādina, ka MUN maksātājs atšķirībā no parastā nodokļu režīmā strādājošā savus zaudējumus nevar pārnest uz nākamajiem taksācijas gadiem. «Tie cilvēki, kas orientējas finansēs, grāmatvedībā un labi pārzina sistēmu un iespējas, valstij maksās nevis 9% vai 11% no apgrozījuma, bet gan tos pašus 6,7%, tāpēc, ja valsts šādi eksperimentēs, var gadīties, ka saņems mazāk, nevis vairāk, kā cerēts,» brīdina K. Kociņš. Viņš norāda, ka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vien pēc šiem aprēķiniem būs noteiktas 10% apmērā no apgrozījuma, neskaitot MUN nodokli, un līdz ar to zudīs biznesa jēga. Iepriekšminētais liecina, ka ir vajadzīgs jauns likums, kas reglamentētu mazo uzņēmumu darbību. «LTRK jau ir iestrādes, lai veidotu jaunu likumu, kurā nodokļa likme tiktu diferencēta gan atkarībā no nozares, gan arī no darbinieku skaita tiem, kuri aug,» tā J. Endziņš.
Māris Ķirsons