Jūs jautājat...
Esmu individuālai komersants ar reģistrētu juridisko adresi Rīgā, Kr. Barona ielā, kur ienāk korespondence. Bērnu koka rotaļlietu ražošana reāli notiek Stopiņu pagastā. Vai juridiskā adrese un rotaļlietu ražotne ir uzskatāmas par divām struktūrvienībām?
Eksperta atbilde:
Jā, ja saimnieciskās darbības veikšanas vietas adrese faktiski atrodas citā vietā nekā juridiskā adrese, tad individuālajam komersantam, SIA, ikvienam saimnieciskās darbības veicējam, biedrībai, interneta mājas lapai (ja notiek tirdzniecība), šī saimnieciskās darbības veikšanas vietas adrese ir jāreģistrē kā struktūrvienība. Struktūrvienība VID ir jāreģistrē 10 dienu laikā no tās izveidošanas, iesniedzot VID telpu nomas līguma kopiju.
VID jāiesniedz:
- Pieteikuma veidlapa "Ziņas par struktūrvienībām" (MK noteikumu Nr.150 3.pielikums) spēkā līdz 31.12.2015, no 01.01.2016. ir spēkā MK noteikumi Nr.537 no 22.04.2015.);
- Iesniedzēja (pilnvarotās personas) pase un pilnvarojums iesniegt dokumentus;
- Struktūrvienības telpu īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošie dokumenti vai to kopijas (uzrādot oriģinālus);
- Uzņēmuma lēmums par struktūrvienības izveidošanu (no 01.01.2016. nebūs jāpievieno pie iesniedzamajiem dokumentiem).
To var iesniegt, izmantojot EDS sistēmu sadaļā dokumenti - NM reģistrācijas datu izmaiņu veidlapas – FK24 izmaiņas ziņās par struktūrvienībām (brīvā formā). VID struktūrvienību izskata 3 darba dienu laikā. Struktūrvienības reģistrācija ir pamatojums tam, ka Jūs veicat saimniecisko darbību norādītajā adresē
Jūs jautājat...
Grāmatvedim, kas apkalpo uzņēmumu, iestādes vadītājs augustā iesniedzis atsevišķus grāmatvedības dokumentus, kas attiecas uz
maija mēnesi ar trīs mēnešu nokavējumu. Kā rīkoties? Kā reģistrēt ienākušos dokumentus, ja visi dokumenti grāmatvedības reģistros seko pieaugošā numerācijas secībā.
Eksperta atbilde:
Grāmatvežiem un uzņēmuma vadītājiem ir jāņem vērā Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 585 «Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju» 10.panta prasības, kas nosaka, ka visus ierakstus grāmatvedības reģistros izdara saimnieciskā darījuma dienā vai iespējami drīz pēc tās, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā saimnieciskais darījums noticis. Ja gadījumā uzņēmumam ir tematiskā pārbaude, uzņēmumam jāuzrāda ieraksti grāmatvedības reģistros, kur redzams, kad, kurā laikā ir iereģistrēts dokuments un veikti labojumi. Ja attaisnojuma dokuments tiek reģistrēts vēlāk par noteikumos minētajām 15 dienām, tas ir pārkāpums no likuma viedokļa.
Bet uzņēmumam ir tiesības labot gan grāmatvedības datus, gan iesniegtas deklarācijas par pēdējiem 3 gadiem. PVN likuma 97. pantā «Priekšnodokļa atskaitīšanas brīdis» 1. daļā ir teikts:
«Priekšnodoklis par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, izņemot no citas dalībvalsts nodokļa maksātājiem vai trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātājiem saņemtos pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu, no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad saņemtas preces vai pakalpojumi un saņemts nodokļa rēķins vai atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.»
Tātad, ja vadītājs iesniedzis atsevišķus grāmatvedības dokumentus, kas attiecas uz maija mēnesi ar nokavējumu – ieraksti ir jāizdara, ka koriģējušie (iespējama atsevišķa numerācija vai numerācija ne pēc kārtas). Un ir jālabo PVN deklarācija par maiju.
Raksts pārpublicēts no www.db.lv
Politiķu gatavotā mikrouzņēmumu nodokļa 9% likmes saglabāšana ar nosacījumiem būs neizdevīgāka nekā iepriekš paredzētā šī nodokļa likmes paaugstināšana, būs vajadzīgs jauns likums Tādu ainu iezīmē Dienas Biznesa rīkotā apaļā galda diskusija par to, kas mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājus sagaida – pašreizējās 9% likmes saglabāšana ar papildu (pašlaik vēl nezināmo) sociālās apdrošināšanas maksājuma ieviešanu, kā arī liegto jomu sarakstu, kurās MUN nevarēs piemērot. Efektīvā (valstij maksājamās naudas apmērs pret apgrozījumu) šī nodokļa likme pēc grozījumiem būs 19 – 23%. Minētajiem riskiem vēl līdzās jānostāda tā dēvētā nodokļu pretizvairīšanās norma (iestrādāta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā), kas MUN maksātājam draud ar šī nodokļa maksātāja statusa atņemšanu un soda naudām gadījumā, ja darbinieks, kurš ticis pieņemts darbā, pēdējo 12 mēnešu laikā ir strādājis uzņēmumā, kuram pašlaik MUN maksātājs sniedz pakalpojumus.
Mikrouzņēmumu nodokļa režīma ietekme uz Latvijas ekonomiku ir pozitīva, jo līdz šā gada jūlijam bija reģistrēti 21 984 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, nodarbinot 42 903 cilvēkus, tādējādi mazinot bezdarbu, šodien žurnālistiem sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Viņa informēja, ka 2011.gadā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji bija 27% no visiem jaunreģistrētajiem nodokļu maksātājiem.
Menģelsone arī uzsvēra, ka kopš mikrozņēmuma nodokļa ieviešanas ir atvieglota uzņēmējdarbības uzsākšana, tam ir pozitīva ietekme uz sociālo budžetu, tiek sniegta iespēja maksāt algas oficiāli, kā arī palielinās nodokļu ieņēmumi. Pēc LDDK sniegtās informācijas, mikrouzņēmuma nodokļa ieņēmumi šā gada otrajā ceturksnī bija 4,3 miljoni latu.
LDDK viceprezidente Aiva Vīksna, komentējot pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā secināto, ka jaunās uzņēmējdarbības - mikrouzņēmumu - ieviešana kopumā nav devusi gaidīto rezultātu, uzsvēra, ka šā nodokļa kvalitatīvu un ekonomisku izvērtējumu varēs veikt tikai pēc trim līdz pieciem gadiem.
Arī mikrouzņēmuma SIA "Mensarius" valdes priekšsēdētāja Linda Miezīte atzina, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmu būs iespējams vērtēt tikai pēc pieciem sešiem gadiem, taču viņa jau tagad redz, ka gan viņas uzņēmums, gan citi mikrouzņēmumi katru ceturksni audzē apgrozījumu par 20-30%. Tāpat Miezīte uzsvēra, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms palīdzēja vairākiem uzņēmumiem pāriet no ēnu ekonomikas legālajā ekonomikā.
Uzņēmējam jābūt sociāli aktīvam un sabiedriskam, jo tā var iegūt arvien jaunus kontaktus, informāciju, kas noder gan savam biznesam, gan sevis pilnveidošanai un pieredzes bagātināšanai. Viena no iespējām ir tikšanās ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, dalīšanās pieredzē, morāls un informatīvs atbalsts. Šādi mērķi ir arī jauno uzņēmēju atbalsta biedrībai „Tīne", kas izveidota, lai sniegtu palīdzību sievietēm, kas vēlas sākt savu uzņēmējdarbību un sekmīgi konkurēt darba tirgū.
Oficiāli „Tīne" dibināta 2008. gada septembrī, bet pirms tam, kā stāsta biedrības valdes priekšsēdētāja Linda Miezīte, viss sākās internetā, portālā Calis.lv. Jaunās māmiņas aktīvi iesaistījās diskusijās par to, kā sākt uzņēmējdarbību, kā īstenot savu biznesa ideju, kā atgriezties darba tirgū u.tml. Pēc tam izveidota domubiedru grupa portālā Draugiem.lv un, lai darbību izvērstu plašāku un cilvēki varētu tikties klātienē, vēl pēc laika nodibināta biedrība. Būtiska „Tīnes" atšķirība – tā ir biedrība tikai sievietēm, bez vecuma ierobežojuma.
Vajadzība mazināt izmaksas un sadalīt divus biznesus dalībai valsts iepirkumos bija galvenie Lindas Miezītes apsvērumi, kāpēc viņa izšķīrās grāmatvedības pakalpojumus nodalīt un šā pakalpojuma sniedzēju SIA Verus pieteikt mikronodokļa maksātāja statusam. Šāda izvēle izdarīta, par spīti tam, ka ap mikronodokli joprojām ir daudz neskaidrību, ko eksperti min kā būtiskāko iemeslu, kāpēc aktivitāte mikronodokļa izmantošanā patlaban nav tik liela, cik varētu būt.